Daži mākslas veidi ir tik unikāli un izsmalcināti, ka tie ne tikai vienkārši dzīvo cauri gadsimtiem, bet uzplaukst līdzi laikam.
Komplicētā Edo Kiriko stikla slīpēšanas metode tam ir lielisks piemērs, un meistari, kuri joprojām praktizē šo 200 gadu seno, augsti vērtēto prasmi, to dara ar lepnumu un bijību. Vienlaikus šīs paražas nesēji ir arī mūsdienīgi amatnieki, kuri ar piesardzību izturas pret sava darba ierobežošanu, to raksturojot kā izteikti tradicionālu.
"Tradīcija patiesi ir nozīmīgs vārds, kas ietver daudzas dažādas nozīmes," skaidro Edo Kiriko mākslinieks trešajā paaudzē Joširo Kobajaši (Yoshiro Kobayashi). "Tas nav nekas tāds, ko kādam uzspiež, bet gan tāds, kas, manuprāt, izriet no cilvēka dabas un rodas organiski,… kaut kas tāds, kas visu savieno."
Edo Kiriko mākslā precīzai atkārtošanai ir izšķiroša nozīme, un katram topošam amatniekam būtiska ir gadiem ilga prakse un iemaņas. Kobajaši, līdzīgi daudziem saviem vienaudžiem, sāka savu izglītību agrīnā 13 gadu vecumā, kad pievienojās darbnīcā savam tēvam.